Izplatīti mīti par viduslaikiem

Muļķīgi, bet izplatīti mīti par viduslaikiem: zinātnes attīstība apstājās.

Mīts: Viduslaikus ne velti dēvē par „tumšajiem laikiem”. Katru zinātnieku, kurš iedomājās postulēt tādas muļķības, ka zeme ir apaļa vai riņķo apkārt saulei, bija jānogalina. Mācītus cilvēkus nevajadzēja, jo viss, ko vajadzēja zināt, bija atrodams Bībelē.

Īstenība: Viduslaiku cilvēki nedomāja, ka zeme ir plakana, un baznīca, kuru bieži vaino zinātnes apkarošanā, īstenībā to daudzējādā ziņā izglāba.

Pēc tam, kad dažādu iemeslu dēļ krita Roma, Katoļu baznīca vismaz Eiropā bija vienīgais, kas palika pāri no romiešu kultūras. Baznīca sevis kontrolētajās teritorijās izveidoja neskaitāmus klosterus, kuru mūki uzturēja tur atrodamās bibliotēkas. Mūki bija teju vienīgie izglītotie cilvēki viduslaikos, un viss, ko mēs zinām par šo laikaposmu, ir saglabājies no mūku liecībām.

Laikam ejot, baznīca sāka veidot universitātes, lai tālāk attīstītu zinību saglabāšanos. Varbūt esat par pāris no šīm universitātēm dzirdējuši: Oksforda, Kembridža, Parīzes universitāte un citas Eiropas slavenākās universitātes. Šajās universitātēs, starp citu, mācījās daudz vairāk, nekā lielākajā daļā mūsdienu universitāšu, un bakalaura grāda ekvivalentu mācījās vairāk, kā sešus gadus, bet par doktoru kļuva vēl ilgākā laikā. Tieši universitātēs pārtulkoja lielāko domātāju – Aristoteļa un Platona — darbus latīņu valodā, tādējādi padarot iespējamu tādu mazu vēstures posmu kā Renesansi.

Aptuveni tad, kad radās šīs lielākās universitātes, Eiropieši, ar krusta karu starpniecību, iepazinās ar Islāma pasaules tehnoloģijas sasniegumiem. Gan tādas mazsvarīgas lietas kā kompass un astrolabs (sekstanta priekštecis) tika ievesti Eiropā caur ar musulmaņiem saistīto Spāniju. Ak, jā, arī arābu cipari tika ieviesti no Tuvajiem Austrumiem.

Arī jaunie medicīnas sasniegumi kļuva iespējami pateicoties baznīcas radītajām universitātēm. Baznīca dažos gadījumos atļāva čakarēties ap līķiem, un tas ļoti bieži notika tieši universitāšu pagrabos. Tā iznākums bija šāds – ap 14. gadsimtu ārsti jau bija apguvuši roku mazgāšanu pirms kāda locekļa amputācijas. Turklāt, jauno zināšanu rezultātā kļuva iespējama slimnīcu izveide, kas nebija nemaz tik mazsvarīga.

Post Navigation